Redakcijā

Palielināt / Enlarge

Latvijas Republikas Satversmes sapulces atklāšana, 1920. gada 1. maijs. FOTO Mārtiņš Lapiņš.

Sveicināti, lasītāji!

Latvijai ir sarežģīta vēsture. Neatkarības kara laikā bija trīs atšķirīgas Latvijas latviešu „valdības“ – 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā, 1918. gada 17. decembrī izsludināta Latvijas Padomju Republika Pētera Stučkas vadībā un 1919. gada 10. maijā izsludinātā Andrieva Niedras vadītā valdība.

Ulmaņa valdību militāri atbalstīja Anglija un Francija, Stučkas valdību atbalstīja Padomju Krievija, un lielākā daļa Latvijā esošie vācu spēki atbalstīja Niedras valdību. Stāstot ārzemniekam par trim atšķirīgām valdībām, kā arī par angļu, franču, krievu, vācu, igauņu, dāņu, poļu, lietuviešu un vēl citu militāro līdzdalību Neatkarības karā Latvijas teritorijā, ir maz cerību, ka tas varēs visu informāciju uzreiz sagremot.

Jau minētās valdības bija, principā, pašu ieceltas, un to atbalsts svārstījās laika gaitā. Ja Rīga pārsvarā priecājās par Latviešu sarkano strēlnieku ienākšanu 1919. gada pirmajās dienās, tad tam sekojošais sarkanais terors lika saprast, ka boļševiku valdība neatnesusi nekādu laimi.

Pirmā patiesi demokrātiski ievēlēta pārstāvniecība bija Latvijas Satversmes sapulce, kuras ievēlēšanā 1920. gada 17. un 18. aprīlī piedalījās vairāk nekā 700 000 vēlētāju, kas bija 84,9% no reģistrētajiem vēlētājiem. Satversmes sapulces vēlēšanās nevarēja piedalīties Igaunijas, Lietuvas un Polijas armiju okupētajās teritorijās Valmieras, Valkas un Ilūkstes apriņķos.

Satversmes sapulces galvenais uzdevums bija izstrādāt Satversmi. Bez tam, tā arī darbojās kā pagaidu parlaments, pieņemot likumus un apstiprinot valdības.

Satversmes sapulces svinīgā atklāšanas sēde notika 1920. gada 1. maijā tagadējā Saeimas ēkā. Šo dienu – 1. maiju – pasludināja par svinamo dienu jau 1920. gada 29. aprīlī, tādējādi svinot demokrātijas iedibināšanu Latvijā. Diemžēl, demokrātija Latvijā pastāvēja tikai līdz Kārļa Ulmaņa apvērsumam 1934. gada 15. maijā, un Satversmes sapulces sasaukšanas dienu svītroja no svinamo dienu saraksta 1935. gada 8. oktobrī. To atjaunoja tikai 1990. gada 3. oktobrī ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu.

Jebkurš godīgs vēstures stāstījums neslēps demokrātijas grūto ceļu mūsu valstī, un nemelos, piemēram, ka neatkarīgā Latvijā 1918-1940 valdīja „mīlestība, demokrātija, neatkarība“. Bet, kā rokzvaigznes Meatloaf 1977. gada dziesmā, „divi no trim nav slikti“ („Two Out of Three Ain't Bad“).

GN
2024. g. 1. maijā